Latvijā zāļu tējas dzeršana ir daudz vecāka tradīcija nekā melnās tējas lietošana. Pirms importētā tēja parādījās Eiropā, latvieši jau dzerma liepu ziedu, piparmētras, kumelīšu un citu vietējo augu uzlējumus. Mūsdienās šī tradīcija atgriežas ar jaunu spēku — cilvēki arvien vairāk meklē dabīgas, vietējas alternatīvas rūpnieciski ražotajām tējām.
Smiltsērkšķu tēja
Kā pagatavot
Smiltsērkšķu tēju gatavo no žāvētām ogām, žāvētiem lapiem vai abu kombinācijas. Vienkāršākā recepte: 1–2 ēdamkarotes žāvētu smiltsērkšķu ogu aplej ar 250 ml verdoša ūdens un uzlej 10–15 minūtes. Pēc uzlejas ogas var izspiest — tas palielina C vitamīna saturu dzērienā. Pievieno medu pēc garšas.
Veselības ieguvumi
Smiltsērkšķu tēja ir bagāta ar C vitamīnu — pat pēc žāvēšanas ogās saglabājas ievērojams vitamīna saturs. Tā ir lielisks imunitātes stiprinātājs rudens–ziemas sezonā. Regulāra lietošana saistīta ar zemāku saaukstēšanās biežumu un ātrāku atveseļošanos.
Melleņu lapu tēja
Mazāk zināma, bet ļoti vērtīga — melleņu lapas satur flavonoīdus, tanīnus un hlorogēnskābi. Lapas vāc pavasarī, pirms ogas attīstās, vai rudenī pēc ražas. Žāvē ēnā. Tējai izmanto 1 tējkaroti žāvētu lapu uz tasi — uzlej 8–10 minūtes. Garša ir maiga, viegli astringenta, ar melleņu aromāta piezīmēm.
Gārsas tēja — ko tā dod?
Gārsa (Aegopodium podagraria) ir dārza nezāle, kas daudziem ir murgs, taču patiesībā — ārstniecības augs. Tā satur C vitamīnu, dzelzi, kalciju un flavonoīdus. Gārsas tēja tradicionāli lietota reimatismu, podagras un locītavu sāpju atvieglošanai. Vāc tikai jaunās, pavasara lapas — kaltē un lieto kā parasto garšaugu tēju.
Liepu ziedu tēja
Liepu ziedi ir viens no viszināmākajiem latvju ārstniecības augiem. Vāc jūnijā, kad ziedi tikko atvērušies — tad to aromāts un aktīvo vielu saturs ir augstākais. Žāvē ēnā, vēsinātā vietā. Liepu ziedu tēja palīdz saaukstēšanās gadījumā (veicina svīšanu), ir nomierinošs efekts un patīkama, medaini saldena garša.
Piparmētras un citronskābes tējas
Piparmētra (Mentha piperita) ir viegli audzējama, agresīvi vairojas — bieži vien tā ir “nekontrolējamākais” augs dārzā. Tējai izmanto svaigas vai žāvētas lapas. Piparmētras tēja uzlabo gremošanu, atvieglo galvassāpes un ir atsvaidzinoša. Citronmelisa (Melissa officinalis) ir maigāka, ar citrona aromātu — nomierinošs efekts, labs vakara dzēriens.
Kā žāvēt garšaugus mājās?
- Vāc sausā, saulainā dienā — uzreiz pēc rasas izžūšanas, bet pirms saules karstuma.
- Sasieto ķekšos — kar otrādi tumšā, labi vēdinātā vietā. Bēniņi vai nojume ir ideāla vieta.
- Žāvē dehidratatorā pie 35–40°C — ātrāka metode, kas saglabā aromātu.
- Gatavs žāvējums — lapas vai ziedi krīt, ja pieskaras, un skan “kraukšķīgi”.
- Uzglabāšana — stikla traukos vai papīra maisiņos, tumšā vietā. Plastmasas maisiņi veicina mitrumu.
Tēju maisījumi — idejas kombinācijām
- Ziemas imunitātes tēja: smiltsērkšķis + ingvers + kanēlis + nedaudz kurkumas
- Mierīgā vakara tēja: citronmelisa + liepu ziedi + piparmētra
- Latvijas meža tēja: melleņu lapas + mellenes (žāvētas) + gārsa + liepu ziedi
- Skābā vasaras tēja aukstumā: smiltsērkšķis + dzērvenes (žāvētas) + rabarberu lapiņa + ledus
Latvijas garšaugi ir pieejami ap mums — dārzā, pļavā un mežmalā. Ar nedaudz zināšanu un labu žāvēšanas vietu var nodrošināt sev pašu gatavotu, kvalitatīvu tēju visu ziemu.